Vēsture

Pirmais Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls notika no 2. līdz 7. jūlijam Pasta salā. Par festivāla māksliniecisko un tehnisko konsultantu tika uzaicināts ledus un smilšu skulptors Zigmunds Vilnis. Divdesmit skulptori no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Lielbritānijas komandās pa divi izveidoja 10 divus metru augstas skulptūras.
 

Festivāla dalībnieku veidoto darbu tematika bija ļoti plaša, sākot ar naivi bērnišķīgiem varoņiem, mitoloģiskiem tēliem un beidzot ar stilizētiem dabas elementiem un sarežģītu dekoratīvu formu atveidojumiem. Festivāla apmeklētājus priecēja, ne tikai smilšu mākslas darbi, bet arī vērienīga kultūras programma, kuras akcents bija sadarbībā ar modes namu „Tēma” veidotais līdz šim vērienīgākais modes šovs ārpus Rīgas. Speciāli modes šovam tika izveidota 20 metrus gara „mēle”, kuras turpinājums bija smilšu skulptūra. Smilšu skulptūras vērtēja paši festivāla dalībnieki, ņemot vērā vairākus vērtēšanas kritērijus – kreativitāti, tehnisko meistarību un māksliniecisko izpausmi.

Festivāla laureāti:

1. vieta - Irina Chistyakova, Andrey Molokov (Krievija) “Mīlestība”

2.vieta - Sarah Kate Robinson (Skotija), Anda Lieģe (Latvija) “Mēness un Saule atpūšas viļņos”

3. vieta - Andrius Petkus, Žilvinas Stonkus (Lietuva) “Raža”.

Otrajā gadā, domājot par apmeklētāju un dalībnieku ērtībām, festivāls tika pārcelts uz atjaunoto un labiekārto Uzvaras parku. 2008. gadā Jelgavas pils svinēja savu 270-to gadadienu un, atzīmējot šo notikumu, tika izraudzīta festivāla tēma - “Galma dzīres”. Festivālā piedalījās 14 mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Čuvašijas, Krievijas un katrs tēlnieks veidoja vienu skulptūru.
 

Skulptūrām tika izmantotas 400 tonnas smilšu. Papildus festivāla konkursa darbiem, smilšu skulptūru festivāla mākslinieciskais un tehniskais konsultants Zigmunds Vilnis ar kolēģi Ainaru Zingniku izveidoja skulptūru „Vēstures līkloči”, kas apmeklētāju uzmanību piesaistīja ar savu apjomu un iespaidīgo 6 m augstumu.

Festivāla laureāti:

1. vieta – Tanya Kuznetsova (Krievija) „Vēstures rats”

2. vieta – Andrius Petkus (Lietuva) „Arhitektūra”

3. vieta – Zīle Ozoliņa – Šneidere (Latvija) „Dzīru karalis”.

Trešā smilšu skulptūru festivāla tēma bija „Brīnumu pasaule”. Festivāla dalībnieki, veidojot skulptūras, tika aicināti atspoguļot savas tautas teikas, leģendas, mītus. Papildus festivāla konkursa darbiem, tika veidots Baltijā pirmais Smilšu bārs, kur festivāla laikā varēja iegādāties atspirdzinošus dzērienus. Festivālā piedalījās 15 tēlnieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas, Nīderlandes, Čehijas, Īrijas, Itālijas un ASV. Skulptūru veidošanai tika izmantotas vairāk nekā 400 tonnas smilšu.

Festivāla laureāti:

1.vieta - Andrius Petkus (Lietuva) „Ikars”

2.vieta - Anique Kuizenga (Nīderlande) „Garuda”

3.vieta - Niall Andrew Magee (Īrija) „Atvars”

3.vieta - Jakub Zimáček (Čehija) „Valkīra”.

Ceturtajā festivālā piedalījās 15 profesionāli tēlnieki no 11 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Nīderlandes, Īrijas, Itālijas, Bulgārijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Spānijas un Ungārijas, kuri veidoja skulptūras par tēmu – „Ceļojums laikā”. Papildus konkursa darbiem, godinot hercogu Jēkabu, kurš 2010. gadā svinēja savu 400-to jubileju, un viņa devumu pilsētas izaugsmei, tika veltīta skulptūra - ainas no Kurzemes – Zemgales hercogistes spožākajiem laikiem, ko veidoja pieredzējušu skulptoru starptautisks duets: Andrius Petkus (Lietuva) un Maksims Gazendams (Nīderlande). Konkursa darbu un papildus smilšu objektu veidošanai tika izmantotas 450 tonnas smilšu.

Festivāla laureāti:

1. vieta - Richard James Buckle (Īrija) “1326 dienas”

2. vieta - Michela Ciappini (Itālija) “Ikviena ceļojums”

3. vieta - Irina Taflevskaya (Ukraina) “Vasaras eņģelis”. 

Piektajā smilšu skulptūru festivālā piedalījās 15 profesionāli tēlnieki no 8 valstīm - Čehijas, Nīderlandes, ASV, Krievijas, Ungārijas, Itālijas, Lielbritānijas un Latvijas - un veidoja skulptūras par tēmu - „Cirks”. Mākslinieki savos darbos plaši interpretēja cirka tēmu, sākot ar cirku tā klasiskajā izpratnē un līdz pat „politiskajam cirkam”. Festivāla laikā tapa ne tikai konkursa darbi, bet arī papildus smilšu mākslas objekti, kuru izgatavošana sākta jau pēc Līgo svētkiem. Alus bāru no smiltīm veidoja latviešu tēlnieks Krists Zariņš, kurš pirms diviem gadiem uzbūvēja smilšu bāru baroka stilā, bet šoreiz - kā ceļojoša cirka ratus. Papildu tika izveidota arī 6 metrus augsta demo skulptūra un bērnu rotaļu laukums.

Šajā festivālā skatītājiem pirmo reizi bija iespēja vērot pasaulē pirmo izveidoto degošo smilšu skulptūru, ko veidoja Raimonds Cīrulis un Ģirts Burvis. Festivāls ieguva starptautisku atzinību, un 2011.gadā jau droši varēja apbalvot, ka tas kļuvis par Baltijā lielāko smilšu skulptūru festivālu. Konkursa darbu un papildus skulptūru veidošanai tika izmantotas 500 tonnas smilšu.

Festivāla laureāti:

1. vieta – Kārlis Īle (Latvija) “Kauliņi ir mesti”

2. vieta - Jakub Zimáček (Čehija) “Saksoklauns”

3. vieta – Uldis Zariņš (Latvija) “Ej tu nost”

Sestajā Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā piedalījās 18 pasaulē atzīti tēlnieki, kas pārstāvēja 8 valstis: Latviju, Krieviju, Itāliju, Ungāriju, Bulgāriju, Nīderlandi, Lietuvu un Čehiju. Vasaras Olimpisko spēļu ietekmē, mākslinieki transformēja vairāk nekā 500 tonnas smilšu unikālos mākslas darbos par tēmu – „Sportiskais gars”.

Tēlnieku interpretācijas un redzējums bija ļoti dažāds - kādam tēma asociējas ar konkrētu sporta veidu, kurā visspilgtāk izpaužas sportiskais gars, citam - ar gribasspēku, jo tas ir virzītājs uz panākumiem, taču citi to attēloja kā „naudas spēles” vai „sportisko garu” redz mūsdienu sociālajās attiecībās. Šajā festivālā pirmo reizi smilšu skulptūras ar tumsas iestāšanos tika izgaismotas krāsainās gaismās. Gaismu ēnas un krāsu spēles padara skulptūru formas un faktūras izteiksmīgākas, un skatītājiem bija iespēja novērtēt skulptūru nakts pārvērtības.

Festivāla laureāti:

1. vieta - Joris Kivits (Nīderlande) “Atbrīvo sevi”

 2. vieta – Donatas Mockus (Lietuva) “Titāni”

3. vieta – Ivan Zverev (Krievija) “Matadors. Bīstamās spēles.”

Septītajā Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā piedalījās 15 mākslinieki no 7 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Kanādas, Igaunijas, Bulgārijas, Nīderlandes - un veidoja konkursa skulptūras par tēmu – „Zelta laikmets”.
 

Septītajā “Summer Signs” festivālā jelgavniekiem un Jelgavas viesiem pirmo reizi bija iespēja vērot smilšu skulptūru festivāla ietvaros notikušā, pirmā lielformāta keramikas uguns skulptūru plenēra, dalībnieku veikumu – liesmās kvēlojošas keramikas uguns skulptūras, kuras tika būvētas no ugunsizturīga materiāla – šamota. 2013.gadā aizsākās ģimeņu iecienītākā tradīcija pavadīt dienas pirmo pusi muzikālās rotaļizrādēs kopā ar dažādiem pasaku varoņiem un tēliem. Konkursa darbu un papildus skulptūru veidošanai tika izmantotas 500 tonnas smilšu.

Festivāla laureāti:

1. vieta - Donatas Mockus (Lietuva) „Eldorado”

 2.vieta - Inese Valtere (Latvija) „Zelta drudzis”

 3. vieta - Andrey Koshelev (Krievija) „Pienācis laiks”.

Astotajā Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā piedalījās 15 pasaulē atzīti tēlnieki no 9 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas, Bulgārijas, Ungārijas, Ķīnas, Kanādas, Kolumbijas. Smilšu skulptūru veidošanai tika izlietotas vairāk nekā 600 tonnu smilšu. Festivāla laikā dalībnieki veidoja skulptūras par tēmu – Kino. Tapa ne tikai konkursa darbi, bet arī papildus smilšu mākslas objekti - smilšu bārs, demo skulptūra un foto skulptūras. Šajos svētkos paralēli norisinājās arī pērn aizsāktā tradīcija - veidot kvēlojošās keramikas jeb šamota skulptūras.

Festivāla laureāti:

1. vieta - Inese Valtere-Ūlande (Latvija) “Alfrēds Hičkoks”

2. vieta -  Donatas Mockus (Lietuva) “Mežonīgie Rietumi”

3. vieta -  Andrey Koshelev (Krievija) “Detektīvstāsts”

Devītajā Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā dalībnieki veidoja skulptūras par tēmu – Nākotnē pēc 750 gadiem, kas veltīta Jelgavas pilsētas nozīmīgajai 750 gadu jubilejai. Festivālā piedalījās 15 profesionāli tēlnieki no astoņām valstīm - Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Francijas, Bulgārijas, Portugāles, Turcijas un Ķīnas. Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls Jelgavā ir kļuvis par lielāko šāda veida konkursu Baltijā.
 

Kopumā darbu sagatavošanai tika izmantots vairāk nekā 800 tonnu smilšu. Paralēli konkursa darbiem tapa lielākā demo skulptūra, kuru nedēļas garumā veidoja starptautiska četru tēlnieku komanda.

Festivāla laureāti:

1. vieta - Agnese Rudzīte – Kirillova (Latvija) “Nākotnes atlanti”

2.vieta - Aleksandr Skarednov (Krievija) “Sastinguši pagātne”

3. vieta - Iryna Taflevska (Bulgārija) “Tiekšanās”

Festivāla desmitgades jubilejas tēma bija veltīta Āfrikas iepazīšanai. Profesionāli tēlnieki savos darbos atklāja šī kontinenta dabas daudzveidību un bagātības – dzīvnieku un augu valsti, kā arī vietējo tautu kultūru un tradīcijas. Āfrikas kontinenta skaistumu smilšu skulptūrās atklāja 20 mākslinieki no 10 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Ukrainas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Bulgārijas, Portugāles, Turcijas un Krievijas.
 

Skulptūru kompleksa izveidei kopumā tika izlietoti 15000 kubikmetru smilšu, kas ir vairāk nekā citus gadus, tādēļ arī mākslinieku izveidotās skulptūras festivāla jubilejas reizē bija apjoma ziņā vērienīgākas. Tēlnieku komanda - Maija Puncule, Ainars Zingniks un Eda Kaytan no Turcijas – galvenā mākslinieka Kārļa Īles vadībā izveidoja līdz šim lielāko smilšu skulptūru festivāla vēsturē, kas sniedzās vairāk nekā 6 metru augstumā un 20 metru platumā.

Festivāla laureāti:

vieta Pedro Mira (Portugāle) “Māte Āfrika”

vieta Andrey Koshelev (Krievija) “Kalnu karalis”

vieta Rachel Stubbs (Lielbritānija) “Majestātiski cēls”

Festivāla vienpadsmitajā gadā skulptori, no piecām valstīm, radīja darbus par tēmu “Teātris”. Latvijas, Lietuvas, Krievija, Portugāles un Francijas mākslinieki brīvi izpaužoties savā tēmas interpretācijā no smiltīm atainoja gan baleta un leļļu teātra mākslu, gan cirku un senās Grieķijas teātra tradīcijas.

Festivāla laureāti:
1. vieta – Martynas Gaubas (Lietuva) “Draudzība”
2.vieta – Kārlis Īle (Latvija) “Vientuļā lelle”
3. vieta – Aleksandr Skarednov (Krievija) “Aktrise”

2018. gadā 15 profesionāli mākslinieki no 7 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Beļģijas, Ukrainas, Ungārijas, Čehijas un Krievijas – caur saviem darbiem ļāva apmeklētājiem ielūkoties dzīvnieku pasaulē. Tēlnieki savos darbos atspoguļoja gan dinozaurus un ķirzakas, gan lāčus, putnus un dažādu zināmu pasaku varoņus. Uzvaras laurus plūca skulptūra “Sarkanā grāmata”, kurā par centrālo tēlu tika izraudzīts degunradzis.

Festivāla laureāti:
1. vieta – Aleksandr Skarednov (Krievija) “Sarkanā grāmata”
2.vieta – Jakub Zimacek (Čehija) “Čūskas”
3. vieta – Oleksiy Poda (Ukraina) “Draudzība”

2019. gadā Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls Jelgavā aicināja iepazīt antīko pasauli. Savu redzējumu par šo tēmu smilšu mākslā izteica tēlnieki no Latvijas, Somijas, Mongolijas, Ukrainas, Kazahstānas, Krievijas, Lietuvas un ASV. Antīkās leģendas tika atklātas vairāk kā 1200 tonnās smilšu.

Šis festivāls izcēlās ar īpaši vērienīgām un apjomīgām skulptūrām. Pierādījums tam bija arī līdz šim austākā demo skulptūra, kas saniedza 15 metru augstumu. To veidoja viens no titulētākajiem Latvijas tēlniekiem Kārlis Īle kopā ar Maiju Punculi, Aināru Zingniku un Viļusu Matuti.

Festivāla laureāti:

1. vieta – Irina Alimurzaeva (Krievija) “Ceļojums senatnē”

2. vieta – Kevin Crawford (ASV) “Bābeles tornis”

3. vieta – Munkh – Erdene Tsagaan (Mongolija) “Mongolijas cītara”

Žūrijas simpātiju balva

Andrey Kokorin (Krievija) “Vēlmju apmāti”

Andrey Koshelev (Krievija) “Pirmās saprāta pēdas”

Oleksiy Poda (Ukraina) “Laika vērtības”

AS “Compensa” simpātiju balva

Ivan Fediv (Krievija) “Kleopatra”

Veicināšanas balva

Agnese Rudzīte -Kirilova (Latvija) “Ēģiptes hierarhija”

14. Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls atmiņā paliks ar atšķirīgu konceptu. Pasaulē valdošās pandēmijas, ko atnesa 2020. gads, dēļ nācās atteikties no starptautiska festivāla organizēšanas, to aizstājot ar vietējo tēlnieku veidotu skulptūru parku – izstādi. Tā kā šis ir arī Jelgavas 755. jubilejas gads, tika pieņemts lēmums smilšu mākslā godināt Jelgavas vēstures vērtības – skulptūru skicēs aptverti dažādi Jelgavas vēstures periodi,  sākot ar senajiem ziemeļbriežu medniekiem, zemgaļu apmetnēm Lielupes krastā, pirmā gaisa balona pacelšanos, līdz pat pirmajai cukurfabrikai, pilsētas lielajam ģerbonim un visiem tik labi zināmajiem jelgavniekiem, grupai “Prāta Vētra”. Smilšu skulptūru parka koncepciju veidoja tēlnieks Kārlis Īle.

Smilšu skulptūru tradīcijai Jelgavā – 15! Atzīmējot 15 gadus, kopš pirmā smilšu skulptūru festivāla Jelgavā un turpinot aizvadītajā gadā aizsākto formātu, arī 2021. gada vasaras garumā jelgavniekiem un pilsētas viesiem bija atvērts Baltijā vērienīgākais smilšu skulptūru parks – izstāde.

Aicinot iepazīt latviešu vēsturiski nozīmīgos sasniegumus pasaulē, smilšu skulptūru parkā, bija apskatāmas tādas leģendas un izgudrojumus, kā – Valtera Capa radītā kamera “Minox”; Krokodila Dandija prototips Arvīds Blūmentāls; Anatola Lapina pirms vairāk kā 20 gadiem radītais zīmols “Porsche”;  Merlinas Monro, Dalī un Alberta Enšteina portretu radītāja Filipa Halsmana; Anna Kopčovska – pirmā sieviete, kura ar velosipēdu apceļoja pasauli; Jura Upatnieka radītā pasaulē pirmā hologramma; Marks Rotko; Tabakas pīpes konstrukciju patenta īpašnieks Kārlis Pētersons un citi.

2021. gada lielākais un arī apjomīgākais mākslas darbs bija viena no parka demo skulptūrām – basketbolista Kristapa Porziņģa tēls, sasniedzot gandrīz astoņu metru augstumu. Tāpat parkā bija apskatāms aizvadītajā gadā tapušais Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis, kas tika restaurēts.

Arī šogad parka mākslinieciskās koncepcijas autors un vadītājs ir viens no pasaulē titulētākajiem tēlniekiem Kārlis Īle, kurš parka ekspozīciju veido kopā ar sešiem māksliniekiem no Latvijas un Lietuvas: Zīli Ozoliņu– Šneideri, Maiju Īli, Sanitu Rāviņu, Agnesi Rudzīti–Kirillovu, Tautvilu Poviloni un Martinu Gaubu

Pēc parka atvēršanas mākslinieki paralēli jau radītajām skulptūrām turpināja darbu pie tā papildināšanas ar jauniem tēlniecības darbiem, ļaujot ikvienam jelgavniekam un pilsētas viesim ielūkoties smilšu mākslas tapšanas procesā.

2022. gada Starptautiskajā smilšu skulptūru festivālā piedalījās 15 mākslinieki no 10 valstīm, izveidojot, savus lielformāta mākslas darbus. Savos darbos mākslinieki atspoguļoja 16 pasaules šedevrus.

Šī gada tēma sasaucās ar cilvēka, dabas vai visuma radītājiem objektiem, kuri ir unikāli cilvēcei, piemēram - dievišķā proporcija jeb zelta griezums, Venēcijas tradicionālo masku krāšņums, Pablo Pikaso gleznas “Guernica” interpretācija, Zinātnes centrs Kanādā, hameleons, kas maina krāsu apkārtējās vides ietekmē un, pat arī, mūsdienu tehnoloģijas.

Pasaulē titulētākais latviešu tēlnieks Kārlis Īle kopā ar Maiju Īli, šī gada demo skulptūru atveidoja Mikelandželo darbu “Pieta” jaunā veidolā. Iespaidīgā smilšu skulptūra stāvēja 5,4 metrus augsta.

17. Starptautisko smilšu skulptūru festivāls pulcēja 17 tēlniekus no deviņām valstīm - Indonēzijas, ASV, Mongolijas, Spānijas, Nīderlandes, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. 

Mākslinieki radīja savus smilšu darbus, atveidojot pasaules mūzikas hitus. Tēma atspoguļoja pasaulslavenus skaņdarbus kā  "Hotel California", "Somewhere over the rainbow", "No Woman No Cry", "Take On Me" un citus, vizualizējot savas sajūtas, ko rada visiem labi zināmās dziesmas. 

2023. gada vērienīgākais mākslas darb bija demo skulptūru, ko veidoja latviešu tēlnieki Kārlis Īle un Maija Īle no "The Beatles" izpildītās kompozīcijas "Yellow Submarine".